Pasaulē slavenākajam latviešu komponistam Pēterim Vaskam par viņa izcilajiem un dziļi garīgajiem darbiem piešķirta Švābu Gmindes Eiropas baznīcas mūzikas balva. Tās pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā komponists saņēma arī prēmiju, risinājās Eiropas Baznīcas mūzikas festivāla ietvaros 16. jūlija vakarā.
Balvas pasniegšanas ceremonija aizritēja kā svinīgs koncerts, kurā piedalījās Reinas-Nekāras jauniešu kamerorkoris un Virtenbergas kamerorķestris igauņu diriģenta Risto Josta vadībā. 26. augusta vakarā, līdz ar Pētera Vaska izvērstu stāstu par krāšņo un garīgi piesātināto festivāla norises vietu – katoļu baznīcu nelielajā Švābu Gmindē, par zīmēm dzīvē un mūzikā, un Tēvreizes lomu viņa dzīvē, saņemot Baznīcas mūzikas balvu, šī koncerta ierakstu piedāvās Latvijas Radio 3 “Klasika”. Bet pagaidām savus sajūsmas pilnos iespaidus par balvas pasniegšanas ceremoniju komponists atklāj nelielā telefonintervijā.
“Švābu Gminde ir maza pilsēta, apmēram sešdesmit kilometrus no Štutgartes – pilsēta, kurai ir laimīgs liktenis, jo tā nav cietusi nekādos karos, Otrā pasaules laikā tā nav sabombardēta kā gandrīz visa pārējā Vācija. Visi akmeņi šeit ir oriģināli,” stāsta komponists Pēteris Vasks. “Šeit ir brīnišķīgas baznīcas, no kurām man izdevās apmeklēt divas – tās ir cita par citu fantastiskākas! Nevaru vien beigt brīnīties un jūsmot par to, ko stāstīja festivāla intendants – ka šī
baznīca, kur notika koncerts, sākta celt 12. gadsimta sākumā, un to cēla 120 gadus! Tobrīd pilsētiņā bija vien trīs tūkstoši iedzīvotāju. Vai varat iedomāties, kādi vizionāri dzīvoja tajos tālajos gados – viņi zināja, ka ne viņi paši, ne bērnu bērni to neredzēs, bet viņi būvēja milzīgu, grandiozu, neaprakstāmi skaistu baznīcu! Uz turieni jābrauc gandrīz vai svētceļojumā.
Tajā ir arī fantastiska akustika, brīnišķīgas ērģeles un apbrīnojama gara klātbūtne. Fantastiska vieta! Gan uz dievkalpojumu, gan koncertu sanāca pilna baznīca ļaužu – ticības un mīlestības pilni. Kā viņi piedalījās baznīcas dievkalpojumā, arī tas bija satraucoši – viņu “Āmen” skanēja gandrīz vai fortissimo! Tā ir katoļu baznīca, bet turpat blakus ir arī protestantu baznīcas, kurās arī notiek koncerti. Kaut kāda fantastiska vieta. (..)”
Švābu Gmindes iedibinātā Eiropas baznīcas mūzikas balva tiek pasniegta kopš 1999. gada. Pamīšus to saņem gan kāds atskaņotājmākslinieks, gan arī komponists. Par balvas ieguvējiem jau agrāk kļuvuši Sofija Gubaiduļina, Kšištofs Pendereckis, Arvo Perts, bet šogad – latvietis Pēteris Vasks.
No mūsu mūziķiem 2005. gadā prēmēta Iveta Apkalna, un Vasks stāsta, ka vēl tagad mūziķi un festivāla intendants atceras viņas brīnišķīgo ērģeļmūzikas koncertu. Pāris gadu vēlāk tur bijis arī Rīgas Doma kora skolas zēnu koris Mārtiņa Klišāna vadībā.
16. jūlija koncerta sākumā izskanējis Riharda Štrausa opuss “Metamorfozes” – skaņdarbs, ko komponists uzrakstīja 80 gadu vecumā pašā mūža nogalē, kad Vācija bija drupās. “Viņa mīļotā Drēzdene tika sabombardēta 1945. gada februārī… Skaņdarbs ir satriecošs, un kārtējo reizi apliecina, ka gars ir nemirstīgs. Un radošais gars ir nemirstīgs. Dižs, brīnišķīgs, skaists darbs,” atzīmē Pēteris Vasks. “Pēc tam jaunie, entuziasma pilnie koristi pievienojās orķestrim un skanēja mana “Mesa” – versijā korim un stīgu orķestrim. Pa vidu skanēja Tēvreize latīņu versijā “Pater noster”, un beigās – “Fruit of Silence” jeb “Klusuma auglis” a cappella versijā – kora darbs ar Mātes Terēzes tekstu. Tas bija ārkārtīgi skaisti!”
Protams, nav izpalikušas arī svinīgās uzrunas, bet vakara turpinājums sekojis bijušajā klosterī, kas tagad ir kultūras centrs. “Bija ieradusies arī mūsu vēstniece Vācijā – Inga Skujiņas kundze, kura teica svinīgo uzrunu, parakstījos arī Goda grāmatā.
Bija atbraukusi arī vācu čelliste Simona Drekslere – viņa bija izteikusi vēlmi mani apsveikt, un šajā vakarā brīnumskaisti nospēlēja manas “Grāmatas čellam” otro daļu – visi sastinga un klausījās, cik skaisti viņa spēlē. Bija tiešām neaizmirstami brīži. Švābu Gminde ir sevišķa vieta!
Ja esat kaut kur Vācijā, dienvidu pusē, noteikti ir vērts aiziet uz šīm baznīcām – redzēt un sajust, ka Radītāja gars un mīlestība nekad nebeidzas,” saviļnojumu neslēpj komponists.
Avots: lsm.lv
