Daiļrade
Pētera Vaska daiļrade
Pēteris Vasks ir viens no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas komponistiem.
Radošā mūža gaitā no avangardiski noskaņota jaunā un niknā autora, kurš runā modernisma mūzikas valodā, viņš pārtapis par labā un ļaunā mūžīgās divspēles vērienīgu zīmētāju ar tā dēvētās jaunās vienkāršības principiem atbilstošu un vispārsaprotamu skanisko izteiksmi.
Vaska gara radinieki mūzikā ir Arvo Perts, Henriks Mikolajs Gureckis, Gija Kančeli, Valentīns Silvestrovs, Avets Terterjans un citi līdzīgas ievirzes komponisti.
Vasks mūzikā vēsta par pamatlietām —
tā ir gaismas cīņa ar tumsu, dabas atspulgi skaņumākslā, komponista apbrīnoto putnu dziesmu atbalsis, katarses brīži, mūsu tautas un visas cilvēces likteņi ar zīmogu pagātnē, haosu tagadnē un cerību nākotnē.
Pētera Vaska mūzikas neatņemama sastāvdaļa ir latviešu tautasmūzikai raksturīgi motīvi un tēmas — tie nav citāti, bet gan kādos gēnu avotos rastas skaņu kombinācijas, kas latviešu tautas mūzikas zinātājam uzreiz rada piederības sajūtu.
Pēteris Vasks bērnībā uzauga ar baptistu baznīcas mūziku; kad viņš studēja augstskolā, bija uz laiku apsīkusi līdz tam stabilā tradīcija, ka visiem topošajiem komponistiem un muzikologiem jābrauc folkloras ekspedīcijās. Vienīgais izskaidrojums — arhetips, kas Vaska personā atradis veidu, kā uzrunāt 20. un 21. gadsimta klausītāju.
Pētera Vaska skaņdarbu sarakstā ir:
Pētera Vaska radošais gars runā surdinēta gaišuma, ekstātiskas gaismas, rezignēta miera, nervoza satraukuma un klaja traģisma valodā. Būtisks iedvesmas avots Vaskam ir daba — sevišķi putnu balsis, mežs, zvaigžņotas debesis un jūra.
Mūslaikos varbūt grūti iztēloties to milzīgo impulsu, ko Latvijas (toreiz vēl padomju laika) kultūrā 80. gados deva Pētera Vaska mūzika. Tas bija skaidrs, saviļņojošs, sāpīgs, tiešs sauciens brīdī, kad Padomju Latvija kā Padomju Savienības sastāvdaļa bija sasniegusi brežņeviskās stagnācijas augstāko punktu, pāris gadu laikā pārdzīvoja triju valsts vadoņu bēres, sagaidīja Gorbačovu un perestroiku, kas nenovēršami veda pie latviešu nacionālās atmodas un galu galā arī pie atdalīšanās no PSRS.
Pētera Vaska mūzika izmantota kino filmām:
“Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks” – jaunākā dokumentālā filma par Pēteri Vasku.
Dzīves gājums
Pētera Vaska dzīves gājums
Pēteris Vasks dzimis 1946. gada 16. aprīlī baptistu draudzes mācītāja ģimenē Aizputē.
Mūziku mācījies:
Bijis mūziķis:
No 1978. līdz 1989. gadam strādājis par pedagogu mūzikas skolās Jelgavā, Zvejniekciemā un Salacgrīvā. No 1989. līdz 2019. gadam bijis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas kompozīcijas pasniedzējs.
Pētera Vaska audzēkņu vidū ir Ingmārs Zemzaris, Andris Dzenītis, Edgars Raginskis, Evija Skuķe, Platons Buravickis, Aleksandrs Avramecs.
Vaska skaņdarbus dažādu valstu horeogrāfi labprāt izmanto oriģinālbaletu iestudējumos.
Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām Vasks saņem kompozīcijas pasūtinājumus no pasaulē pazīstamiem mūziķiem — viņu skaitā ir:
Pēteris Vasks ir vienīgais Latvijas komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu noslēgusi mūzikas izdevniecība Schott Musik International.
Apbalvojumi
Pētera Vaska apbalvojumi
Par spilgtu radošo darbību komponists saņēmis balvas un pagodinājumus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Komponistam piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva:
Viņš ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (2001) un Ministru kabineta balvas laureāts (2016).
1996. gadā Pēteris Vasks bija Stokholmas jaunās mūzikas festivāla centrālais komponists.
Viņš bijis rezidējošais komponists:
Cēsīs katru pavasari norisinās tradicionālais festivāls Pētera Vaska mūzikas aprīlis.
2005. gadā Vasks saņēma MIDEM Kannu klasiskās mūzikas balvu par diviem ieskaņojumiem —
